Kā atceraties, es joprojām pošos uz Turciju 30. aprīlī, neskatoties uz savu slimo plecu.
Pa kreisi – mūsu mīļais pasniedzējs no Daugavpils RTU vārdā Igors. Viņš skaidro, kur var aizbraukt, manam klasesbiedram, kurš ir RTU doktorants, tātad arī it kā pasniedzējs. Un arī viņu sauc Igors.
Sagatavošanās ietvaros mēs vakar ar komandu un ziņkārīgajiem noripojām 53 km, vienlaikus pļaviņā apspriedām aktuālās problēmas.
Braucām turp, kur es jau biju, uz Daugavas Lokiem, tikai no otras puses. Grupā braukt ir vieglāk, starp citu, bet varbūt veloapģērbs deva savu, un arī entuziasms no pirmā izbrauciena daudzu mēnešu laikā (es vispār nebiju sēdies uz baika kopš Jaungada, bet pirms tam – tikai uz darbu braukāju).
Kopumā bija kādi 9 cilvēki, kā redzam.
Serjoga ir reāli bezbašenais – viņam uz baika bremzes gandrīz nestrādā.
Pirmā pietura, pirms Daugavas Loku sākuma
Te mēs jau tikām līdz tornim
Serjogam ir ellīgs aparāts Canon, tāpēc ka viņš ir žurnālists
Daļu fočeņu zemāk taisīja Serjoga.
Līdz šim vēl nevaru saprast, vai pietiek ar normālu fočiku, lai puslīdz ciešami bildētu, vai vajag arī mācēšanu
Te mēs nokāpām no torņa lejā un braucām pa labi 
Aizbraucām līdz kaut kādam kempingam
Velosomas es pieāķēju, lai patrenētos
Ja kāds nav kursā, ārā bija augstākais kādi 15 grādi, un ūdens vispār ledains
Tam ar lietu nav nekāda sakara, vienkārši mums te tipa tā pilsētu izrotājuši. Tie, saprotams, ir kosmosa kuģi.
Bonuss: